Ziemeļtrondelāgas Universitātes koledža (Norvēģijā) izveidojusi interneta lapu

Laiks kļūst arvien pavasarīgāks un nebrīnies, ja mājās uz loga rūts, aizkaros vai uz palodzes pamani pamodušās mārītes. Entomologs Uģis Piterāns iesaka šobrīd tās vēl laukā nelaist, jo gaisa temperatūra mārītēm vēl ir par aukstu (it īpaši naktīs), kā arī laukā vēl ir pamatīgs slapjums, kas ārā izlaistai mārītei par labu nenāks.

Pirmie pavasara gājputni Latvijā ieradušies vakar, 29.februārī, informēja mājaslapas «www.latvijasputni.lv» administratori.

Dabas parkā „Pape” atriezušās pirmās meža zosis (Anser anser). Pirmās trīs zosis redzētas jau 24. februārī. Kopš pirmdienas 27. marta meža zosis barojas savvaļas zirgu un tauru ganībās ezera A piekrastē. Pavasaris ir klāt!

Makšķerēšana ir ļoti izplatīts brīvā laika pavadīšanas veids. Rīgas teritorija ir bagāta ar ūdeņiem, un makšķernieku skaits ir mērojams tūkstošos. Nereti makšķerēšanas laikā āķi vai makšķerauklas aizķeras aiz kādiem priekšmetiem ūdenī un tiek norautas, paliek ūdenstilpē vai krastā.

Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko 2011. gadā kopumā apgredzenojis 114 ziemeļu gulbju mazuļus. Saldus apkārtnē jūlijā beigās tika apgredzenots Latvijā rekordliels ziemeļu gulbju perējums – deviņi mazuļi. Parasti ziemeļu gulbjiem ir 3 līdz 6, retāk 8 mazuļi.

Februāris ir grūtākais mēnesis tiem ūdensputniem, kuri paliek ziemot iekšzemes ūdenstilpnēs Latvijā. Īpaši šis februāris, kas ir atzīts par bargāko kopš 1987. gada. Turklāt pēdējo divu auksto ziemu rezultātā vairāku ūdensputnu sugu populācijas ir samazinājušās, jo bija vērojama paaugstināta mirstība ziemas mēnešos.

Patlaban laika apstākļi ir nelabvēlīgi, lai Latvijā atgrieztos gājputni. Pirmie pavasara vēstneši mūsu valstī varētu parādīties marta sākumā.

www.mezi.lv vienmēr norādīs Jums pareizu ceļu mežā.

Sniedze ir ziemeļos vistālāk ligzdojošais zvirbuļveidīgais putns. Dzīvo Eirāzijas un Z-Amerikas arktiskajā zonā klinšainās piekrastēs, salās, tundrā un augsto kalnu rajonos. Reizēm tur temperatūra noslīd pat zem -30 grādiem, taču sniedzes ir iemācījušās izdzīvot, tās baros sasēžas krūmājos un var pat ierakties sniegā, lai sasildītos. Tuvojoties ziemai, sniedzes migrē uz dienvidiem un Latvija ir viena no pirmajām “dienvidu zemēm”, kur daži caurceļotāji paliek pārziemot.

Sākot atraktīvu un izglītojošu video ciklu visa gada garumā par dažādām aktuālām norisēm Latvijas valsts mežos, Mammadaba kopā ar Latvijas Putnu fondu un portālu MammamunTetiem.lv piedāvā iepazīt Latvijas putnus un uzzināt, ar ko tos cienāt ziemā. Skaties video!

Putnu fotografēšana ir kļuvusi par mūsu ikdienu. Vēl pirms divdesmit gadiem Latvijā ar to nodarbojās saujiņa cilvēku, kas bija šīs nodarbes fanātiķi. Dažiem no tiem foto ķīmijas sagatavošana, filmu attīstīšana un bilžu kopēšana paņēma tikpat daudz, ja ne vēl vairāk laika, kā pati iešana dabā, lai putnus fotografētu.

Pēc iedzīvotāju skaita mūsu galvaspilsēta Rīga ir trešā lielākā pilsēta Baltijas jūras reģionā ar kopējo platību 307 km2. Rīgas teritorija ir bagāta ar dažādiem biotopiem: ar tiešu pieeju Rīgas jūras līcim, ar lielākās Latvijas upes Daugavas ieteku, ar lieliem un maziem ezeriem, dīķiem un upītēm, priežu mežu masīviem un cilvēka saimnieciskās darbības neskartajām vai pamestajām teritorijām.

Vakar, 29.janvārī, Latvijā novērotas divas jaunas putnu sugas, liecina portāla «www.latvijasputni.lv» apkopotā informācija.

Latvijas Mikologu biedrība par gada sēni 2012. izvēlējušies vēdekļa sārtaini Rhodotus palmatus. Tā ir ļoti reta un ļoti krāšņa sēne, kas aug uz vīksnas un gobas koksnes vēlā rudenī. Tās krāsojums ir no rožaina līdz spilgti sārtai, oranžai krāsai.