Sekcijas „Kvartāra veidojumi, procesi un laiktelpiskās izmaiņas” lasījumi notika 2. februārī LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē. Tie kuplā skaitā pulcēja ģeologus – zinātniekus, praktiķus un studentus – speciālistus, kas izzina, izprot un spēj novērtēt nedzīvās dabas vērtības. Prezentācijas liecināja par pēdējos gados būtiski augušo pētījumu kvalitāti. Detāli tika raksturotas ledāja veidojumu, iekšzemes kāpu un Baltijas baseinu krasta līniju, kā arī paleoveģetācijas attīstības likumsakarības.

Par Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) aktualitātēm ģeoloģisko dabas veidojumu saglabāšanā klausītāji uzzināja no prezentācijas „Ģeoloģisko dabas pieminekļu uzskaites un aizsardzības aktuālie jautājumi”. Turpinājumā tika sniegta informācija par dabas datu pārvaldības sistēmas “Ozols” izveides gaitu un paredzētajām iespējām.

Foto: D.Ozols

Ģeologu sabiedrība tika aicināta aktīvi iesaistīties dabas mantojuma saglabāšanā, un šai ziņā ņemt piemēru no biologu nevalstiskajām organizācijām. Ģeoloģijas jomā jaunas iespējas dabas saglabāšanā un popularizēšanā paver ANO un UNESCO paspārnē attīstījusies ģeoloģijas parku, jeb ģeoparku kustība. Ģeoparkus veido teritorijām, kas ir nozīmīgas ne vien katrai konkrētai zemei, bet arī plašākā mērogā. Latvija Eiropai ir devona iežu izplatības metropole. Sarkanie (Old Red) smilšakmeņi atsedzas mūsu valsts ziemeļu daļā, bet dolomīti dienvidu pusē. Savdabīgi un atšķirīgi no citu zemju veidojumiem ir arī leduslaikmeta veidojumi Latvijā. No dabas vērtību izplatības viedokļa, gan ņemot vērā citu valstu pieredzi, vieta ģeoparkiem būtu daudzās Latvijas daļās. Pagaidām mūsu valstī vienīgais un kā viens no pirmajiem Austrumeiropā nodibināts Ziemeļvidzemes ģeoparkaks. Palēnām top tā infrastruktūra. Šeit mums gan organizatoriskā, gan attieksmes ziņā ir iespēja mācīties no igauņiem. Viņi Sāmsalā savu ģeoparku (Saarte Silurimaa geopark) dibināja pēc mums, taču jau paguvuši aizsteigties daudzās lietās priekšā.

Pēc prezentācijām izvērsās diskusija, kurā profesors Vitālijs Zelčs atzīmēja, ka viens no būtiskiem pēdējo gadu atklājumiem ir Tukuma puses Pūnenieku devona ģipšakmens atrautenis (liels, no sākotnējās vietas nodalījies blāķis), ietverts daudz jaunākos ledāja nogulumos. Tas ir ģeologu detāli aprakstīts (Ivara Strautnieka publikācija) un noteikti būtu nosakāms par dabas pieminekli. Izskanēja viedokļi gan par to, ka aizsargājamu teritoriju jau tā ir par daudz (Atis Mūrnieks), gan, ka aizsardzība būtu jānodrošina ne tikai īpašajiem un izcilajiem dabas veidojumiem, bet arī tipiskiem veidojumiem (Juris Soms).

Kopumā konferences dalībnieki izrādīja lielu ieinteresētību ģeoloģiskā mantojuma saglabāšanā un izteica virkni apņemšanos iesūtīt DAP ģeoloģisko dabas veidojumu aizsardzības funkciju nodrošināšanai nepieciešamo informāciju.

Dainis Ozols
Dabas aizsardzības pārvaldes
Dabas datu un plānojumu departamenta
vecākais eksperts

daba.gov.lv