Ministrs informēja, ka grozījumi Aizsargjoslu likumā patlaban atrodas Saeimā un tur panāktā principiālā vienošanās ir savādāka, nekā līdz šim apspriestais variants, kurš bija izraisījis plašas diskusijas par kompensācijām mežu īpašniekiem.

Ir rasts pilnīgi cits risinājums, tā vietā, lai uzliktu meža īpašniekiem par pienākumu ierobežot koku augstumu aizsargjoslās ap elektrolīnijām, ir rasts alternatīvs risinājums, kurš balstīts uz jēdzienu “bīstami koki”, proti, tie ir koki, kas patiešām apdraud elektrolīnijas, kas ir nesimetriski augoši vai bebru aizgrauzti. Tie ir atsevišķi koki un tas ir daudz samērīgāks risinājums, skaidroja ministrs.

Šādu bīstamu koku izciršanai tikai attiecīgajā teritorijā varēs paplašināt aizsargjoslu, un to nebūs jādara pilnīgi visā aizsargjoslu teritorijā. Arī kompensācijas nav nepieciešamas, jo tie ir tikai atsevišķi koki, norādīja Pavļuts.

Foto: poga.lv

Plānots, ka likumā tiks uzdot deleģējums valdībai sagatavot jau konkrētus noteikumus ar metodiku un bīstamo koku definēšanu. Valdības atbilde, ka ministrijas piekrīt šādam risinājuma, tiks sniegta Saeimai, kurai jau būs jālemj par likuma turpmāko virzību.

LETA jau ziņoja, ka 2010.gada un 2011.gada mijā ilgstošas snigšanas, sasalstoša lietus un apledojošu koku, kas aug gar gaisvadu elektrolīnijām, lūšana un krišana uz vadiem radīja elektrolīniju pārrāvumus, kā rezultātā radās masveida pārtraukumi elektroapgādē valstī.

Sākotnēji sagatavotie grozījumi Aizsargjoslu likumā paredzēja ap elektrolīnijām aizsargjoslas paplašināt līdz 30 metriem uz katru pusi abpus līnijai.

Jānis Bagātais
LETA